LV
RU

B grupas vitamīni

B grupas vitamīni B1 vitamīns (tiamīns) 

Šķīst ūdenī

Pozitīvi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, uzlabo gremošanas orgānu, nervu un endokrīnās sistēmas darbību, kā arī psiholoģiskās funkcijas, nodrošina normālu enerģijas ieguves vielmaiņu. Šis vitamīns īpaši nepieciešams pareizai ogļhidrātu maiņai. Nepieciešamo B1 vitamīna dienas devu satur, piemēram, 200 gramu auzu pārslu vai 100 gramu cūkgaļas. Tas bagātīgi ir arī riekstos, pākšaugos, pienā un piena produktos.

! Alkoholam noārdoties, vielmaiņas procesos visvairāk tiek tērēts B1 vitamīns.

B2 vitamīns (riboflavīns)

Šķīst ūdenī

Darbojas kā koenzīms daudzās oksidēšanās un reducēšanās reakcijās, piemēram, elpošanas ciklā. Jo uzturā vairāk kaloriju, jo vairāk vajadzīgs B2 vitamīns. Nepieciešamo B2 vitamīna dienas devu satur, piemēram, 600 gramu biezpiena vai 50 gramu aknu. Šī vitamīna avoti ir arī gaļa, nieres, zivis, piens un tā produkti, graudaugi un to izstrādājumi.

! B2 vitamīna nepietiekamība var kavēt dzelzs uzsūkšanos.

B6 vitamīns (piridoksīns, piridoksāls, piridoksamīns)

Šķīst ūdenī

Piedalās olbaltumvielu maiņā, uzlabo imūnsistēmas un nervu sistēmas darbību, palīdz samazināt nogurumu un nespēku, uzlabot miega kvalitāti un nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu. Nepieciešamo B6 vitamīna dienas devu satur, piemēram, 300 gramu zivs vai 130 gramu sojas pupu, vai 190 gramu nerafinētu rīsu. Tas bagātīgi ir arī gaļā, olās, svaigos dārzeņos, riekstos, pilngraudu produktos.

! Šā vitamīna trūkums parasti izpaužas kā vispārēja vitamīnu deficīta simptomi.

Zinātnieki atklājuši ciešu saistību starp B6 vitamīna un serotonīna (organiska, bioloģiski aktīva viela, kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un kas regulē asinsspiedienu), ko sauc arī par laimes hormonu, daudzumu asinīs.

B9 vitamīns (folijskābe)

Šķīst ūdenī

Aminoskābju un olbaltumvielu metabolisma procesu koenzīms. Palīdz nodrošināt šūnu dalīšanos, veicina normālu aminoskābes sintēzi. Sevišķi vajadzīgs grūtniecēm, jo pastiprināti notiek jaunu šūnu veidošanās. Nepieciešamo B9 vitamīna dienas devu satur, piemēram, 400 gramu zaļo lapu salātu, spinātu vai 200 gramu svaigu zaļo zirnīšu. To bagātīgi satur arī citi tumšzaļie lapu dārzeņi, augļi un ogas, graudaugi (īpaši kvieši) un pilngraudu produkti.

B12 vitamīns (kobalamīns)

Šķīst ūdenī

Nodrošina šūnu dalīšanos. Uzlabo imunitāti, veicina nervu sistēmas darbību, samazina nogurumu, palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu. Nepieciešamo B12 vitamīna dienas devu satur, piemēram, 5 grami aknu vai 100 gramu jēra gaļas, vai trīs olas. Daudz šā vitamīna ir jūras veltēs, sojas mērcē, sojas pienā, pilngraudu produktos.

! B12 vitamīns organismā uzkrājas ar rezervi līdz diviem gadiem. B12 vitamīnu mākslīgi sintezēja 1956. gadā. Tas 1964. gadā tika novērtēts ar Nobela prēmiju.

B grupas vitamīni, tāpat kā citi ūdenī šķīstošie vitamīni, ir neizturīgi pret karsēšanu, īpaši gaisa klātbūtnē un sārmainā vidē. To krājumi organismā nav lieli, tāpēc jāuzņem ar uzturu katru dienu.

Pēc slimībām, traumām, operācijām nepieciešams lielāks B grupas vitamīnu daudzums.

Nepieciešamību pēc vitamīniem ietekmē gan vecums, gan dzimums, gan dzīvesveids un nodarbošanās, pat ķermeņa svars un gadalaiks. Galvenais, protams, ir veselības stāvoklis, tāpēc par vitamīnu izvēli jāapspriežas ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.