LV
RU

Ekspedīcija uz Sniegu mājokli

Ekspedīcija uz Sniegu mājokli   Raksts ir tapis īpaši LATVIJAS APTIEKAI


Parasti izaicinājumus nākas pieņemt, bet daži – kā pieredzējušie alpīnisti VLADIMIRS ŽILKINS un ANASTASIJA BOSIHA – labprāt tos meklē paši. 23. februārī viņi devās uz Nepālu, lai uzsāktu ceļojumu uz Sniegu mājokli, kā sanskritā dēvē Himalajus. Sarežģītajā maršrutā abus bezbailīgos alpīnistus atbalsta LATVIJAS APTIEKA.

 

UZZIŅA

VLADIMIRS ŽILKINS ar aktīvo tūrismu nodarbojas 15 gadus, ir piedalījies kalnu pārgājienos Alpos, Atlasa kalnos, Pamirā, Andos u.c., organizējis un piedalījies arī kalnu un slēpošanas pārgājienos, pārgājienos pa tuksnesi, nobraucienos pa upēm un velotūrēs.

ANASTASIJA BOSIHA ar aktīvo tūrismu nodarbojas 10 gadus, ar alpīnismu – sešus gadus. Uzkāpusi Alpos, Pirenejos, Atlasa kalnos, Tjanšanā, Himalajos u.c., pievārējusi vairāk nekā 40 virsotnes.

 

Nepālas teritorijā maršruta garums ir 1700 kilometru, kopējais kāpums – 150 000 metru, jāšķērso daudz pāreju, upju, augstkalnu plato un ieleju. Vairāk nekā 20 pārejas atrodas augstumā virs 5000 metriem, divas – virs 6000 metriem, piecas no tām ir tehniskas – to šķērsošanai nepieciešama virve, kāpšļi, leduscirtnis un cits ekipējums. Plānotais ekspedīcijas ilgums – 120 dienas.

 

 Mūsu saruna notika pāris dienas pirms Vladimira un Anastasijas izlidošanas uz Nepālu.

– Rit pēdējās dienas pirms došanās ceļā. Kas vēl jāpagūst?

Vladimirs: – Lai arī mēs ar Nastju esam pieredzējuši ceļotāji, Lielais Himalaju ceļš ir unikāls, tāpēc vajadzīga nestandarta pieeja, lai tam sagatavotos. Piemēram, ikdienas dzīvē cilvēki parasti vēlas zaudēt liekās kalorijas, bet mums jācenšas uzkrāt biezāka tauku kārtiņa, jo ievērojamā slodze un ierobežotā pārtikas pieejamība atsevišķos maršruta posmos novedīs pie tā, ka organismam būs jāsāk izmantot rezerves. Gatavojamies arī fiziski: skrienam, nodarbojamies ar alpīnismu un citām aktivitātēm. Tas viss gan sen ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Var teikt – visa mūsu dzīve ir gatavošanās nopietniem pārbaudījumiem.

Anastasija: – Es galvenokārt veltu uzmanību tādām fiziskām aktivitātēm kā alpīnisma treniņi (tie notiek alpīnistu klubā Traverss), skriešana, braukšana ar velosipēdu un arī vienkārši pastaigas. Trenējos parasti vakaros. Kad laikapstākļi ļāva, vairākas reizes nedēļā pirms darba skrēju. Nav viegli piespiest sevi to darīt jau sešos no rīta... Toties tas dod lielisku stimulu visai dienai!

Vladimirs: – Lai dotos uz Nepālu, obligāti jāvakcinējas. Apmeklējām arī zobārstu, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā, jo pēkšņas zobu sāpes var kļūt par nopietnu šķērsli. Ceļojumu aptieciņu sarūpēja mūsu atbalstītāja – Latvijas aptieka, paldies par to! Ceļasomas jau sakārtotas, nu vairs palikuši pēdējie sīkumi.

Anastasija: – Man arvien biežāk uzmācas domas par atvadām no tuviniekiem un draugiem. Skaidri saprotot, ka dodies uz svešu pasauli, kur valda sniegi, ledāji un akmeņi, un ka savus mīļos atkal ieraudzīsi tikai kaut kad, sajūta nav vienkārša... Man nepatīk atvadas... Toties satikšanās gan!

– Kā nokļūsiet līdz ceļojuma sākuma vietai?

Anastasija: – Līdz Nepālai – ar lidmašīnu, pa valsti pārvietosimies pa vietējām aviolīnijām un ar autobusiem, bet tur, kur tas vairs nebūs iespējams, – kājām. Nekad agrāk Nepālā neesam bijuši, tāpēc būs interesanti to iepazīt.

Vladimirs: – Lai gan ar Nastju esam daudz ceļojuši, šis būs pirmais tik ilglaicīgais pasākums. Tam sagatavoties mums palīdzēja daudz cilvēku – kopā kāpām kalnos, piedalījāmies arī piedzīvojumu tūrisma un orientēšanās sacensībās.

– Kāpēc esat izvēlējušies Lielo Himalaju ceļu?

Anastasija: – Tas ir viens no garākajiem augstkalnu maršrutiem pasaulē (4500 km), oficiāli atklāts tikai 2011. gadā – jau tas vien šķiet ievērības cienīgs fakts! Līdz šim oficiāli to bija pievārējuši 62 cilvēki, nu janvārī viņiem pievienojās arī grupa poļu. Esam tikušies ar vairākiem, kas šo maršrutu veikuši, un ik reizi guvām apliecinājumu – jā, arī mēs gribam to izmēģināt! No Latvijas šo maršrutu pilnībā vēl nav pievārējis neviens.

Vladimirs: – Vislielākais pārbaudījums, protams, būs pats ceļš, kas nepārtraukti vijas 3000 līdz 5000 metru augstumā. Mazsvarīgi nav arī mainīgie laikapstākļi. Gaisa temperatūra iespējama no mīnus 20 līdz plus 30 grādiem. Taču tehniskās sarežģītības ziņā mēs esam veikuši vēl grūtākus maršrutus.

– Kur saviem faniem, starp kuriem būs arī Latvijas aptiekas lasītāji, vēstīsiet par ekspedīcijas norisi?

– Aktuālos jaunumus varēs atrast interneta vietnē www.ght-nepal.com, kā arī Facebook lapā https://www.facebook.com/ghtnepal2016/.

– Kuri līdz šim ir bijuši jūsu katra nozīmīgākie ceļojumi?

Vladimirs: – Joprojām par visiespaidīgāko uzskatu pirms pieciem gadiem – turklāt ziemā! – četrdesmit piecas dienas vienatnē veikto pārgājienu (600 km) uz slēpēm aiz Ziemeļu polārā loka jeb pa Arktisko taku...

Anastasija: –...bet man – Badiles virsotne (3308 m), sarežģītais, taču ļoti skaistais Materhorns – piramidāla vairākskaldņu virsotne, ko pievārēju individuālā pārgājienā, un vienpadsmit dienu individuālais gājiens, kura laikā pieveicu 400 kilometrus Polijas kalnos.
 

– Vai jūsu plānos jau ir nākamā sapņa piepildīšana?

Anastasija: – Alpīnisti ir mazliet māņticīgi, tāpēc teikšu – mēs neplānojam neko. Patlaban galvenais ir atgriezties laimīgiem un veseliem no Lielā Himalaju ceļa.

– To arī jums novēlam! 

 

 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.