Jauna pieeja osteoartrīta ārstēšanā

Osteoartrīts ir viena no biežāk sastopamajām locītavu slimībām, slimību līderis reimato­loģijā. Sinonīmi – deformējošā artroze, osteo­artro­­ze. Slimības sākumstadijā iekaisuma procesi skar skrimšļa kārtu, ar kuru ir izklātas locītavas, tad bojā to un pat noārda. Nu jau gadu Latvijā pieejamas zāles, kas atjauno un stiprina locītavas skrimšļa izklājumu.

Piezogas nemanāmi

Patieso osteoartrīta izplatību grūti noteikt, jo tā sākumstadijā ir nemanāma. Daudzi pacienti, kam rentgens liecina par osteoartrozes pirmajām stadijām, vēl nejūt ne sāpes, ne locītavu krakšķēšanu, gurkstēšanu. Ja nav sūdzību, ģimenes ārsts nenozīmē pašu vienkāršāko -rentgena izmeklējumu – un nenosūta pie speciālista – reimatologa vai ortopēda, kas skrimšļa stāvokli nozīmētu izpētīt ar magnētiskās rezonanses aparātu. Dakteris Skirmanis uzskata, ka ar pašām pirmajām novecošanās pazīmēm apmēram 30 gadu vecumā sākas arī pirmās ārēji grūti pamanāmās osteoartrīta pazīmes. Statistika liecina, ka osteoartrīts skar 10% iedzīvotāju. Klasiskais osteoartrīts ir saistīts ar vecumu, taču ir daudz slimību ar skrimšļa bojāju­mu, kas sākas jaunībā. Locītavas pat bērnībā var bojāt dažādas izcelsmes artrīti un arī traumas. Pēc 70 gadu vecuma no tā cieš ap 90% sieviešu. Pēc 65 gadu vecuma trīs no četriem cilvēkiem ir osteoartrīta skarti.

Vispirms nepatīkamās pazīmes mēdz parādīties locītavās, uz kurām ir lielāka slodze – ceļos, gūžās. Latvijā, iespējams, ģenētisku iemeslu dēļ plašāk izplatīti ir gūžu osteoartrīti. Patiesībā šī slimība skar visas locītavas. Slimība attīstās nemanāmi, pakāpeniski samazinoties skrimšļa kārtas biezumam.

Veselīgs skrimslis ir ar gludu un cietu virsmu, bet iekaisuma rezultātā virsma paliek nelīdzena, bārkstaina, skrimslis sāk nodilt. Mazi skrimšļa gabaliņi peld locītavas šķidrumā, kairina locīta­vas somiņu, rada iekaisumu – sinovītu – un padara to nelīdzenu. Locītavas sprauga deformē­jas, un kauls beržas pret kaulu. Sāpes var parādīties jau pie nelielām skrimšļa izmaiņām. Locītavas krakšķ, gurkst kā sniegs, jo skrimslis vairs nav līdzens. "Jo ilgāk pacientam izdosies saglabāt biezāku skrimšļa kārtu, jo labāk," skaidro dakteris Skirmanis.

Palīdzi sev laikus!

Mūsdienās molekulārā līmenī ir izpētīti proce­si, kas notiek osteoartrīta slimnieku locītavās, un tas ļāvis mainīt pieeju šīs nepatīkamās kaites ārstēšanai. Diemžēl daudzos gadījumos joprojām pieeja ir simptomātiska – notiek cīņa ar sekām, nenovēršot cēloņus. Ļoti bieži pacienti griežas pie ārsta ļoti novēlo­ti – kad kustības jau sagādā sāpes, ir grūti paiet, smagākajos gadījumos cilvēks vairs nespēj sevi apkopt. Locītavas jau ir tik bojātas, ka tās jāaizvieto ar protēzēm. Pirmajā agrīnā­kajā stadijā slimība ir vieglāk ārstējama. Tas gan prasa pašdisciplīnu un gribasspēku koriģēt savus ikdienas paradumus, samazināt ķermeņa svaru, regulāri atvēlēt laiku locītavām draudzīgām kustībām un tādējādi apturēt skrimšļa bojājumus. Otrajā stadijā, kad skrimšļa kārta ir jau ievēro­jami bojāta un parādījušās sāpes, bez zālēm vairs neiztikt. Ilgus gadus šo kaiti ārstēja ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL). Tā bija cīņa ar sekām – NPL mazina iekaisumu un atsāpina, bet nav efektīvas slimības cēloņu novēršanā. Pēdējos gadus ārstu rīcībā ir jauni ieroči – procesu modulē­jošas zāles. Raksta turpinājumu lūdzam skatīt šeit.