LV
RU

Kā apsteigt insultu?

Kā apsteigt insultu? Insults ir pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums – asinsvada plīsums vai nosprostošanās tromba dēļ –, kas parasti ir saistīts ar smadzeņu vielas bojājumiem un funkciju traucējumiem. Sekmīgas ārstēšanas uzsākšanai izšķiroša ir katra minūte. Kā šo kaiti nepielaist savā tuvumā?

Pasaulē katru otro dienu kāds saslimst ar insultu un katru sesto sekundi no tā nomirst. Latvijā sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves iemesls 55 procentos gadījumu – ar insultu katru gadu saslimst vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, un katru dienu no šīs kaites nomirst vidēji septiņi cilvēki, kas ir divarpus reizes vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

! Statistika liecina, ka sirds un asinsvadu saslimšanas novērojamas arvien jaunākiem vīriešiem.


Insultu iespējams novērst!

Sirds un asinsvadu veselība atkarīga no iedzimtības, ģenētiskajiem faktoriem, bet galvenokārt no paradumiem un dzīvesveida, tāpēc profilakses pasākumiem riska faktoru novēršanā ir būtiska nozīme. Cilvēkiem no 40–50 gadu vecuma savai veselībai jāpievērš arvien nopietnāka uzmanība, īpaši, ja ir kāds no riska faktoriem. Sirds un asinsvadu stāvokli vēlams regulāri kontrolēt, pārbaudot savu asinsspiedienu, veicot ģimenes ārsta ieteiktās pārbaudes (asinsana līzes, elektrokardiogramma, ehokardiogrāfija, veloergometrija u.c.).

Daži fakti pārdomām.

✓ Paaugstināts holesterīns var būt arī tad, ja nav liekā svara, jo holesterīns rodas sintēzē, kur var iedarboties dažādi faktori, piemēram, iedzimtība. Paaugstināta holesterīna radītās problēmas sākumā var izpausties kā sāpes krūtīs vai kājās vai kā skābekļa bads, bet ilgākā periodā tās būtiski ietekmē asinsvadu un sirds veselību, tāpēc svarīgi laikus apmeklēt ārstu.

✓ Paaugstināts ķermeņa svars apgrūtina aknu darbību, kuru uzdevums ir utilizēt holesterīnu, lai tas nenogulsnētos uz asinsvadiem un neradītu nosprostojuma risku.

✓ Ķermeņa svaru var ietekmēt arī endokrinoloģiskas problēmas, tāpēc noteikti jākonsultējas ar endokrinologu.

✓ Sievietēm menopauzes laikā svara pieaugumu var radīt hormonālas izmaiņas.

Galvenie riska faktori:

• paaugstināts holesterīna līmenis asinīs;
• paaugstināts asinsspiediens;
• pastāvīgs stress;
• smēķēšana;
• mazkustīgs dzīvesveids;
• nesabalansēts uzturs;
• aptaukošanās;
• diabēts;
• pārmērīga alkohola lietošana.

Insulta risku samazina:

• veselīgi dzīves paradumi – veselīgs uzturs,
regulāras fiziskās aktivitātes ar mērenu
fizisko slodzi;
• stresa samazināšana;
• ķermeņa svara kontrole;
• regulāras veselības pārbaudes.

 

 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.