LV
RU

Mundrumam, garšas kārpiņām un veselībai

Mundrumam, garšas kārpiņām un veselībai Vasarā pašu vākta aromātiska tēja iepriecina, drēgnās rudens dienās uzmundrina un noder arī ziemā, lai stiprinātu organisma pašaizsardzības spējas.
KUR VĀKT? Dārzā un mežā.

KO VĀKT? Dažādas augu daļas: saknes, lapas, pumpurus, ziedus, lakstus, augļus. Mājas aptieciņā noderēs, piemēram, kumelītes, kliņģerītes, ceļtekas, ūdensmētras, rudzupuķes, vīgriezes, āboliņš, pelašķi, deviņvīruspēks, rasaskrēsliņi jeb raspodiņi, asinszāle, ugunspuķes, baldriāns.

KAD VĀKT? Vasara ir visspraigākais laiks, jo tad zied un nobriest visvairāk augu. Vākt ieteicams līdz pusdienlaikam, kad tajos ir visvairāk aktīvo vielu. Agri no rīta, kad vēl ir rasa, un lietainā laikā plūktos augus ir grūti izžāvēt.
Svarīgi tos novākt pareizajā laikā. Piemēram, kaķpēdiņas jāplūc pašā ziedēšanas sākumā, pirms to pilnīgas atvēršanās, jo vēlāk stobrziedi žāvējot izbirst, paliek tukši kurvīši, bez vērtības. Savukārt liepu ziedēšanas laiks ir īss – aptuveni divas nedēļas. Augustā sāk nogatavoties pīlādžu, aroniju un ķimeņu augļi. Noziedējuši vai novītuši augi savu vērtību jau ir zaudējuši. KĀ VĀKT? Tas jādara uzmanīgi, nenodarot dabai pāri. Lai neizpostītu augu sakneņus, tos ieteicams nogriezt ar dārza šķērēm vai nazi. Jāsavāc tik, cik var patērēt līdz nākamajai vasarai, kad krājumus atkal varēs atjaunot.

KĀ UZGLABĀT? Drogas pareizi jāsagatavo – jāžāvē labi vēdināmā, no tiešas saules pasargātā vietā istabas temperatūrā, izklātas uz auduma vai papīra (uz avīzēm nevajadzētu likt, jo tās satur tipogrāfijas krāsas) līdz 5 cm biezā slānī, jāapgriež 1-2 reizes dienā. Pēc trim četrām dienām drogas ir sausas. Var sagriezt 2-5 cm lielos gabalos.
Piemēram, meža zemenes un melleņu ogas ātri jāatbrīvo no mitruma, tāpēc to žāvēšanai var izmantot cepeškrāsni. Uzglabāšanai piemēroti stikla trauki, papīra turzas un auduma maisiņi. Lakstus var sasiet arī nelielās buntītēs, lai iekšpusē nesāk pelēt. Liek tumšā vietā. Katru drogu veidu ieteicams glabāt atsevišķi.
Tikko saplūktas zālītes (piemēram, raudenes, salvijas, piparmētras, citronmētras, baziliku) uzreiz var likt arī saldētavā un vēlāk izmantot kā garšvielas pamatēdieniem un desertiem vai tējas pagatavošanai.

KĀ LIETOT? Gatavo tējas, uzlējumus gremošanas veicināšanai vai pret saaukstēšanos, ar pretiekaisuma vai nomierinošu iedarbību, utt., vai peldei vannā.

Zviedru rūgtais

Daudzu slimību dziedināšanai tiek ieteikta Mazā zviedru rūgtā recepte, kuras sastāvā ir 11 unikālu augu maisījums. Gremošanas veicināšanai XVI gadsimtā to izgudroja šveiciešu-vācu dabas zinātnieks un ārsts Paracelzs. Unikālo recepti XVIII gadsimtā atrada un rūgtvielas oficiāli marķēja zviedru ārsts, Upsalas Universitātes medicīnas rektors Klauss Samsts. Pasauli ar 500 gadu veco dziedināšanas līdzekli, ko dēvē par ilga mūža eliksīru, vēlreiz iepazīstināja Austrijas dziedniece Marija Trēbena (1907–1991) – populāro grāmatu Dieva aptiekā rastā veselība un Ārstniecības augi no Dieva dārza autore (Latvijā izdevis apgāds Madris). Precīzu XVI gadsimtā radītās receptes sastāvu mūsdienās izmanto gandrīz visā pasaulē.


„Kungs liek ārstniecības augiem augt no zemes, un saprātīgais tos nenoniecina.” (Svētie Raksti, Zīraka gudrības grāmata 38:4)
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.