LV
RU

Otrā tipa cukura diabēts

Otrā tipa cukura diabēts

 

Ar saldmi šai rūgtajai kaitei nav nekāda sakara. Kā ar to cīnīties?


Otrā tipa cukura diabēts ir vielmaiņas slimība, kam raksturīgs pārāk augsts cukura līmenis asinīs. Organisms nespēj efektīvi izmantot insulīnu – hormonu, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu. Ar insulīna palīdzību muskuļi un tauku šūnas no asinsrites uzņem cukuru, ko izmanto enerģijas ieguvei, pārvēršot to par glikogēnu (ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā). Ja cukuru no šūnām pietiekamā daudzumā nevar saņemt un pārstrādāt, rodas insulīna rezistene jeb insulīna nejutīgums. Iemesls – tauku pārstrādes un uzkrāšanās ģenētiskas īpatnības mijiedarbībā ar vides faktoriem, ko veicina nepiemērots uzturs un neveselīgs dzīvesveids. Jo vairāk ēdam, jo vairāk insulīna organisms saražo, taču kādā brīdī aizkuņģa dziedzeris vairs netiek galā ar pārslodzi. Ar taukiem un glikozi bagāts uzturs paaugstina insulīna pretestību un var izraisīt otrā tipa diabēta risku gan sievietēm, gan vīriešiem, jo paaugstina asinsspiedienu un lipīdu jeb tauku sastāvu asinīs.

Pēc 45 gadu vecuma iespēja saslimt ar otrā tipa cukura diabētu palielinās. Riska grupā vēl ir cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām un to riska faktoriem (piemēram, smēķēšana, paaugstināts cukura līmenis) un lieko svaru. Pēdējā laikā šī kaite piemeklē arī jaunus cilvēkus un pat pusaudžus, ja viņiem ir aptaukošanās.

Bet! Labā ziņa – pozitīvus rezultātus dod dzīvesveida maiņa. Ievērojot ārsta ieteikumus, veselīgu, fiziski aktīvu dzīvesveidu un samazinot lieko ķermeņa svaru, veselība jau drīz vien sāk uzlaboties!

Galvenie riska faktori

• Aptaukošanās, sevišķi ja taukaudi koncentrējas galvenokārt vēdera zemādā un ap iekšējiem orgāniem
• Mazkustīgs dzīvesveids
• Hronisks stress

Jauna dzīve – jau no šodienas!

Agrīnai diagnostikai ir būtiska nozīme. Ja cukura diabēta vēl nav, bet glikozes līmenis asinīs ir bijis paaugstināts kaut vienu reizi, glikēmijas – cukura daudzuma asinīs – kontroles analīzes jāveic vismaz divas reizes gadā. Ikdienā svarīgi sabalansēt uzņemto enerģiju un tās patēriņu.

Visvienkāršāk to izdarīt, mainot paradumus:

• regulārs ēšanas režīms un veselīgs, sabalansēts uzturs. Jāierobežo sāls, cukura, piesātināto tauku un miltu produktu lietošana – citiem vārdiem, savā ēdienkartē treknu gaļu un treknus piena izstrādājumus, kūkas, smalkmaizītes un citus saldumus nomainiet pret dārzeņiem un augļiem;
• regulāras fiziskas aktivitātes vismaz 30 minūtes dienā (vingrošana, dejošana, skriešana, pastaigas u.c.).

Cukura daudzuma asinīs norma ir 0,08–0,12%. Pēc Lielbritānijas Prospektīvā diabēta (UKPDS – United Kingdom Prospective Diabetes Study) pētījumiem, glikēmijas kontrole var samazināt sirds slimības par 56%, insultu – par 46%, nieru slimības – par 33%, acu slimības – par 33% un kardiovaskulāro komplikāciju risku – par trešdaļu.


Tas jāzina!

• Cukura līmeni jeb glikozes koncentrāciju asinīs vēlams noteikt tukšā dūšā (pirms asinsanalīžu veikšanas nedrīkst ēst astoņas stundas).

• Ja ir aizdomas par lipīdu vielmaiņas izmaiņām, tad asinsanalīzes holesterīna, HDL, LDL, triglicerīdu noteikšanai jānodod vismaz 12 stundas pēc ēšanas. Saskaņā ar Eiropas Kardiologu asociācijas rekomendācijām lipīdu frakcijām jābūt šādām: kopējais holesterīns < 5mmol/l ZBL („sliktais” holesterīns) < 3 mmol/l triglicerīdi < 2 mmol/l ABL („labais” holesterīns) >1,0 mmol/l
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.