LV
RU

Saudzēsim pēdas!

Saudzēsim pēdas!

ILZE APINE

Pēda ir kā organisma karte, kas atspoguļo visus sarežģītos procesus, kas ikkatru sekundi norisinās tajā. Katrs spēcīgāk sperts solis var radīt satricinājuma vilni, kas tālāk aizceļo uz ceļgaliem, gūžām un muguru. Daudzu slimību un veselības traucējumu simptomi meklējami tieši pēdās. Ja Tava pēda ir vesela, tā nevainojami balsta ķermeni! Kāju veselība viennozīmīgi nosaka cilvēka stāju un gaitu, tātad mūsu skatu uz dzīvi.


 

Par "cēloņu cēloni" dažādām pēdu problēmām dēvē laikus nenoregulēto pēdas anatomisko stāvokli, kas vēlāk rada arī kosmētiskus defektus. Piemēram, dedzinoša sajūta kājās, locītavu sāpes, kāju nogurums bieži vien ir pēdas deformācijas sekas. Ja pārmērīga slodze uz papēžiem traumē mugurkaulu, tad pēdu priekšējās daļas pārslogošana atsaucas uz ceļgaliem.

Viena no biežāk sastopamajām pēdas deformācijām ir plakanā pēda. Tā var būt iedzimta, bet var arī izveidoties gadu gaitā saistībā ar apakšējo ekstremitāšu saišu vājumu neatkarīgi no vecuma.

Taču šīs problēmas iespējams sekmīgi novērst, ja par tām sāk rūpēties laikus un velta ne mazums pūles un līdzekļu profilaksei. Pusaudžu vecumā, kad kauli aug daudz straujāk par muskuļiem un muskuļu saitēm, nepieciešams papildus atbalsts pēdai. Ja tāda nav, kauls var deformēties jau pašos dzīves pirmsākumos. Pret šo nelaimi ārsti jau sen ir izdomājuši neticami vienkāršu brīnumlīdzekli - apavos ieliekamās atbalsta zolītes. Tās ražo speciāli gan zābakiem, gan kurpēm, gan vasaras sandalēm.

Veselības centra 4 (VC4) stājas un gaitas analīzes kabinetā katram pacientam iespējams izgatavot arī individuālas apavu zolītes, pielietojot vakuuma formas veidošanas tehnoloģiju, iegūstot pēdas formas atspiedumu tieši no pacienta pēdas. Speciālos vakuuma „spilvenos” tiek iegūts pēdas nospiedums un izveidota individuāla zolītes forma atbilstoši katra cilvēka vajadzībām. 


Lai precīzi noteiktu diagnozi un pielāgotu atbilstošu ārstēšanu, svarīgi veikt atbilstošu diagnostiku.

Podometrijas izmeklēšanas metodes pamatā  ir pēdas noslogojuma datordiagnostika miera stāvoklī un gaitas laikā. „Jāatzīst, ka līdz šim Latvijā pielietotā podometrija ar parasto (viena soļa) spiediena sensoru plati, ļāva vērtēt tikai soļa pēdas atbalsta fāzes parametrus. Tā ir pietiekami informatīva, lai piemeklētu ortopēdiskos apavu ieliktņus aktīvākiem cilvēkiem, bet nepietiekama sarežģītākos gadījumos, kad pacientam ir izteikti līdzsvara un/vai gaitas traucējumi un ir grūtības ievākt ticamus datus par gaitas patoloģiju. Pacientam vairākas reizes pārstaigājot pāri 1.0 m garai platei, iespējams redzēt tikai 60% no soļa –tikai brīdi, kad pēda atrodas uz atbalsta plāksnes. Taču jāatceras, ka, ejot, cilvēka kāja pārmaiņus veic gan atbalstu, gan vēzienu.

Tagad pieejamā FREEMED platforma ļauj novērtēt abas gaitas fāzes, gan izvērtēt spiedienu uz sensoru plates, gan apskatīt gaitas video ierakstu palēninātā režīmā. Jaunās izmeklēšanas metodes laikā pacients vairākas reizes staigā pa 2.5 m garu platformu ar spiediena sensoriem, kas ļauj iegūt daudz plašāku un precīzāku informāciju par pacienta gaitu, pēdas atbalsta virsmas noslogojumu, līdzsvaru,  gaitas stabilitāti un simetriju.  Pacienta gaitu paralēli arī ieraksta 2 videokameras, kas ļauj reālā laikā analizēt gaitu, novērtējot pēdas, potītes un ceļa locītavu kustības vismaz 2 projekcijās,” atklāj VC4 tehniskā ortopēde Darja Ņesteroviča.

Gaitas video analīze uz sensoru plates ir izvēles metode cilvēkiem ar kustību un/vai līdzsvara traucējumiem, jo pacients iet pa nekustīgu fiksētu atbalsta virsmu atšķirībā no gaitas analīzes uz skriešanas celiņa, kas vairāk piemērots sportiskiem cilvēkiem, kam ir pieredze iešanā pa šāda veida trenažieri. Šis izmeklējums īpaši piemērots pacientiem ar gūžas, ceļa, potītes un pēdas locītavu patoloģijām un kustību traucējumiem; ar pēdas un pirkstu deformācijām; pēc slimībām un traumu sekām ar līdzsvara, gaitas un stājas traucējumiem; hronisku slimību pacientiem, tai skaitā cukura diabēta un poliartrīta pacientiem ar pēdu problēmām.

Posturometrija ir vienkārša stājas novērtēšanas metode, kas tiek veikta, pacientam stāvot, uz īpašas platformas - ar svārstu un spoguļiem. Tā ļauj novērtēt stājas simetriju visos līmeņos, sānu un taisnā projekcijā – sākot ar plecu joslu un beidzot ar ceļu un potītes līmeni.

Visbiežāk to pielieto kombinācijā ar podoskopiju, kas ļauj precīzāk noteikt iespējamos patoloģiju cēloņus pēdu un potīšu nepareizajam stāvoklim un noslogojumam.

Podoskopija ir pēdu noslogojuma novērtēšana dabiskā mērogā, izmantojot spoguļattēlu principu. Tā ir ļoti ērta metode, lai novērtētu stāju un pēdu noslogojumu bērniem. Ar podoskopa palīdzību veic sekojošus mērījumus: pēdas noslodzi uz atbalsta virsmas; pēdas velvju novērtējumu; pēdas potītes locītavu un ceļa locītavu ass novirzes.

Konsultē un pēdu diagnostiku veic tehniskie ortopēdi Andris Zarovskis, Darja Ņesteroviča un Ludmila Meškovska, Svetlana Bogdanova.
Tehniskais ortopēds pieejams arī VC4 Medicīnas centrā T/C SPICE telpās.
 
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.