LV
RU

Sava termoelektrostacija

Sava termoelektrostacija Vairogdziedzeris ražo enerģiju, nodrošina aktivitāti un siltumapmaiņu. Lūk, kāda ir mūsu mazā termoelektrostacija!

Iepazīsimies!

Lai organisms normāli darbotos, nepieciešams visu endokrīno jeb iekšējās sekrēcijas dziedzeru saskaņots darbs, ražojot hormonus. Vairogdziedzeris sastāv no divām savstarpēji savienotām daivām, tajā ir četri, seši vai astoņi paradziedzerīši, kas regulē audu augšanu, kalcija vielmaiņu un atbild par kaulu struktūru. Dziedzeris atrodas kakla priekšējā daļā virs atslēgas kaula bedrītes un ir savienots ar kakla muskuļiem, tāpēc, norijot barību, tas pārvietojas.

Vairogdziedzeris regulē organisma vielmaiņu un darbību: sintezē tiroksīnu, no kura tālāk veidojas otrs hormons – trijodtironīns (ievērojami aktīvāks par tiroksīnu). Tie abi regulē nukleīnskābju un olbaltumvielu sintēzi.

Kas jāzina?

Jau ar savu izskatu vairogdziedzeris var vēstīt par savu veselības stāvokli. Tas palielinās:

■ ja ir iekaisis;
■ ja pārāk aktīvi ražo hormonus;
■ ja aug audzējs.

Piemēram, pubertātes vai grūtniecības laikā, kad organismam vajag vairāk hormonu, tas nedaudz palielinās un ar laiku pats samazinās. Ja virs kakla bedrītes redzami vai sataustāmi mezgli vai vairogdziedzeris ir palielināts, tas var liecināt par iekaisumu, audzēju vai pārāk aktīvu hormonu ražošanu. Ārējās pazīmes parasti pavada nogurums, nervozitāte, miega traucējumi, pastiprināta svīšana, sirdsklauves, nepamatota novājēšana. Ja vairogdziedzeris kļūst pārāk kūtrs, tad rodas vielmaiņas traucējumi, āda uz elkoņiem, ceļiem un papēžiem sabiezē, pastiprināti izkrīt mati, pazeminās ķermeņa temperatūra un asinsspiediens, palēninās pulss, seja ir izskatās pietūkusi. Ja kakla apakšdaļa kļūst resnāka vai palielinās acis, ieteicams doties pie ārsta. Ar vairogdziedzera kaitēm var saslimt gan bērnībā, gan sirmā vecumā, gan sievietes, gan vīrieši.

Hipertireoze vai hipotireoze

1. tipa un gados vecākiem 2. tipa cukura diabēta pacientiem regulāri jāpārbauda vairogdziedzera veselība, jāveic laboratoriskie izmeklējumi, jo tā saslimšana, īpaši hipertireoze, var būt iemesls sliktākai cukura diabēta kompensācijai (paātrinās glikozes veidošanās aknās un uzsūkšanās kuņģī). Savukārt hipotireozes ietekmē vairogdziedzera hormoni izdalās nepietiekamā daudzumā, tāpēc var paaugstināt lipīdu (tauku) daudzumu asinīs (triglicerīdu, zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni asinīs, kopējā holesterīna līmeni asinīs). Tauku veidošanās asinīs, kas izgulsnējas uz asinsvadu sieniņām, sekmē citas slimības. Vairogdziedzera kaites apgrūtina cukura diabēta gaitu un diabēta kompensācijas sasniegšanu.


HIPERTIREOZE – paaugstināta vairogdziedzera hormonālā aktivitāte.
HIPOTIREOZE – pazemināta vairogdziedzera hormonālā aktivitāte.


Svarīgi!

• Pastiprinātu vairogdziedzera darbību veicina stress vai liels psihoemocionālais pārdzīvojums. • Vairogdziedzera iekaisumi iespējami pēc gripas vai citām vīrusinfekcijām (drīz pēc slimošanas pēkšņi var sākt sāpēt pats vairogdziedzeris). • Vairogdziedzera audzēja attīstību sekmē radioaktīvais apstarojums.

Endokrinologa konsultācija noderēs, ja:

• vairogdziedzeris ir palielināts, ja kakla priekšpusē virs atslēgas kaula bedrītes redzami vai sataustāmi mezgli;
• ir nogurums, miegainība, nervozitāte;
• ir pastiprināta aukstuma sajūta vai svīšana, roku trīce, slāpes; • niez un asaro acis, acāboli izspiežas, nepatīk spilgta gaisma;
• ātrs, neritmisks pulss, sirdsklauves;
• lūst nagi un mati;
• nepamatota svara samazināšanās;
• naktī bieži jāiet uz tualeti.

Katram kristālam ir savs ķīmiskais sastāvs, un saskarē ar cilvēka ādu notiek konkrēta reakcija. Piemēram, atkarībā no vairogdziedzera kaites veida litoterapeiti iesaka izmantot zilo ahātu, zilo mežģīņu ahātu, lazurītu vai sodalītu. Ja, ilgāk runājot, balss iet ciet, jānēsā zilā ahāta krelles.

Vairogdziedzeris ir uzmundrināms vai iegrožojams, arī audzēji padodas ārstēšanai. Ja vairogdziedzera darbība ir nepietiekama, jālieto hormonu preparāti.

 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.