Sēnes, kuras nepatīk
Sēnītes – nešpetnas mikroradībiņas – apdraud gan veselību, gan skaistumu. Kā ar tām cīnīties?
Sēnītes ir augsnē, uz grīdas, paklājos, drēbēs, pirtīs, baseinos... Tātad teorētiski – jebkur, turklāt neiedomājami dzīvelīgas! Tās vairojas mitrās un siltās vietās un no jau skartā cilvēka var pielipt sadzīviskā ceļā – nobirstot ādas zvīņām, nokrītot drūpoša naga gabaliņiem utt.
Organisms pret nelūgtajām viešņām aizsargājas pats – tauku dziedzeri izdala sekrētu, kurš satur mikrobus un sēnītes nomācošu vielu, taču, tiklīdz ādas aizsargspējas mazinās (piemēram, ja tā pastiprināti svīst vai tiek traumēta), sēnītei rodas labvēlīgi apstākļi, lai tā iekļūtu nagos un ādā un sāktos iekaisums.
Par infekciju liecina:
• papēžu plaisāšana;
• sausa, zvīņaina āda pēdu malās;
• izsitumi pirkstu starpās;
• nagu dzeltēšana un drupšana. Ja imunitāte nomākta, ādas aizsargspējas mazinās.
No sēnīšu infekcijas parasti visvairāk cieš cilvēki, kuriem ir:
• cukura diabēts;
• sirds kaites (tāpēc kājās rodas tūska);
• asinsrites traucējumi (izraisa paplašinātas kāju vēnas);
• traucēta vielmaiņa.
Sēnīte vieglāk pielīp arī tiem, kuriem ir cauri zobi, bieži aizcietējumi vai caureja, gastrīts, hroniska angīna, ilgāku laiku lietotas antibiotikas u.tml. !
Sēnītes var likvidēt, tikai sadedzinot.
Sievietēm makstī sēnītēm jābūt nelielā daudzumā, bet, ja uztriepē atrasts micēlijs vai sporas, jārīkojas nekavējoties, iekams tās uzsākušas aktīvi vairoties. Kādas ziedes un dzeramās zāles lietot, ieteiks ginekologs. Par maksts ekoloģiju gādā labās sētnieces – pienskābes laktobaktērijas, tādēļ pēc ārstēšanās tās palīdzēs atveseļoties. Labās baktērijas nepieciešamas arī profilaksei, tāpēc apmazgājoties var lietot speciālas šķidrās ziepes, kas gatavotas uz piena sūkalu bāzes.
Biežāk sastopamas ir piena sēnīte (izraisa baltus biezpienveida izdalījumus un izteiktu niezi) un kandida (zaļgandzelteni biezpienveida izdalījumi).
Higiēna kājām
• Ja kājas pastiprināti svīst, tās jāmazgā 1–2 reizes dienā ar ziepēm, pēc tam jāiepūderē ar talku vai speciālu pretsviedru pūderi, neaizmirstot pirkstu starpas. Svīšanu mazina kāju vannošana vārāmā sāls ūdenī vai ozola mizu novārījumā. Ieteicamā ūdens temperatūra – ne augstāka par 40 grādiem.
• Pēdas regulāri jākopj – jāapgriež nagi, liekā raga kārta uz papēžiem jānoberž ar pumeku vai speciālu rīvīti, jo plīsumi pēdu malās veicina infekcijas iekļūšanu ādā.
• Ieteicami gaisa caurlaidīgi apavi un zeķes, kas neapgrūtina asinsriti un kurās kājas pastiprināti nesvīst. Apavi regulāri jāvēdina, bet zeķu skalojamam ūdenim var nedaudz pievienot etiķi vai citronskābi, jo sēnītēm nepatīk skāba vide. Stipras svīšanas gadījumos jālieto speciāli līdzekļi kurpju un zeķu apstrādei.
• Kājas palaikam jāizvingrina (sevišķi tad, ja ir sēdošs darbs), piemēram, vairākas reizes paceļoties pirkstgalos. Vakarā tās nomazgā vēsā ūdenī un atpūtina, paceļot augstāk par ķermeni vai vismaz uz krēsla. Asinsriti uzmundrinās masāža.
Dodoties uz baseinu un pirti
• Kopējās dušas telpās un pirtī nestaigāt basām kājām.
• Izmantot tikai savus dvieļus un apavus.
• Pēc baseina vai pirts apmeklējuma rokas un kājas ieziest ar pretsēnīšu krēmu, balzamu vai apsmidzināt ar aerosolu, īpaši tad, ja ar sēnīšinfekciju kādreiz jau ir slimots.
Ko izvēlēties?
Dezodorantiem ir patīkams aromāts, bet antiperspiranti satur vielas, kas mazina svīšanu. Abiem var būt arī antibakteriāla iedarbība.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
