LV
RU

Svilst... Dedzina!

Svilst... Dedzina! Apēsts kaut kas pārāk skābs, salds, ass vai trekns – un kuņģis sāk dumpoties. Medicīniskajā terminoloģijā to sauc par gastroezofageālo atvilni – kuņģa satura atvilnis barības vadā. Vasarā tas mēdz notikt pat biežāk nekā citkārt. 



Atvilnis izpaužas kā nepatīkama dedzināšana aiz krūšu kaula. Ja tā drīz pāriet, tad iemesla satraukumam nav, tikai uzmanīgi jāpārlūko sava ēdienkarte un no tās jāizslēdz produkti, kas kairina kuņģi un palielina skābes daudzumu. Jāēd biežāk un mazākām porcijām (tad ēdiens tiek labāk sagremots un uzreiz nonāk tievajā zarnā). Maltītes laikā nav ieteicams uzdzert šķidrumu, jo tā tiek atšķaidīta kuņģa sula un sliktāk šķeļ barību, un tas izraisa atraugas (kuņģa gāzes, kas izdalās caur muti vai degunu) un atvilni. Ja tomēr gribas dzert, tas jādara maziem malciņiem un nedaudz. Pēc ēšanas ieteicamas fiziskās aktivitātes – kaut nedaudz izkustēties, nevis atlaisties uz dīvāna.

Atvilni aktivizē:

• gāzēti un raudzēti dzērieni (arī alkoholiskie – alus, šampanietis u.c.);
• kofeīns (kafija, zaļā un melnā tēja);
• šķidrie piena produkti (piens kefīrs, paniņas u.c.);
• citrusaugļi, izteikti skābi augļi un ogas; • svaigi vai konservēti dārzeņi (piemēram, tomāti, skābēti kāposti un gurķi, tomātu mērce u.tml.);
• rupjmaize un saldskābmaize ar izteiktu skābumu;
• pikantas garšvielas (piemēram, pipari, ķiploki, paprika, čili);
• dzīvnieku un augu izcelsmes tauki (taukvielas aiztur kuņģa iztukšošanos);
• pārmērīgi daudz saldo našķu (šokolāde, kakao, smalkmaizītes, medus utt.).

! Ja atviļņi ir bieži (vairāk nekā divas reizes nedēļā vai ilgāk par divām nedēļām) un traucējoši, tad, iespējams, iekaisusi barības vada gļotāda (ezofagīts), un tādā gadījumā nepieciešama ģimenes ārsta vai gastroenterologa konsultācija.

Kuņģi nomierina un pret atvilni palīdz zāļu tējas un dedzināšanu samazinoši bezrecepšu medikamenti. Vai populārais tautas līdzeklis – dzeramā soda – nekaitē?

Gastroenterologs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors ANATOLIJS DANILĀNS: „Dedzināšana nenotiek kuņģī – tā ir reakcija uz sālskābi, kas tiek atsviesta atpakaļ. Dzeramā soda, kā saka, nav ārstēšanas paņēmiens numur viens, bet savu reizi to var izmantot – pusi tējkarotes izšķīdina ūdenī, izdzer un atraugājas, un viss atkal ir kārtībā!”

• Atviļņa spiedienu vēdera dobumā palielina aizcietējumi.

• Kuņģa skābes izdalīšanos var ietekmēt arī stress.

Dziedina garšvielas

Asafetida – uzlabo gremošanu. Ieteicams pievienot pie grūti sagremojamiem produktiem, piemēram, sēnēm, pupiņām, gaļas.

Ingvers – tiem, kas pēc ēšanas jūt smagumu vēderā, ieteicams pirms maltītes sakošļāt gabaliņu svaiga ingvera, uz kura uzpilināta citrona vai laima sula un uzbērts mazliet jūras sāls.

Kardamons – uzlabo gremošanu. Var pagatavot tēju – uz glāzi ūdens ņem ¼ tējkarotes kardamona.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.