LV
RU

Utis

Utis Viduslaikos, kad regulāra mazgāšanās netika uzskatīta par normu, augstmaņiem bija pat speciāli kasīkļi, ar kuriem pakasīt zem parūkas, lai izdzenātu utis. Utainums jeb pedikuloze bija tolaik un ir arī tagad.

No šiem parazītiem neviens nav pasargāts. Visbiežākais utu izplatīšanās veids ir fizisks kontakts starp cilvēkiem. Pietiek arī paņemt inficēta cilvēka personīgu lietu, piemēram, ķemmi, galvassegu, šalli vai matu gumiju, un utis nekavējoties pārceļos uz jūsu galvu. Tāpat tas var notikt apģērbu uzlaikošanas kabīnēs veikalos.

Uts CV

Pirmā pazīme, ka apsēdušas utis, ir bieža galvas kasīšana. To izraisa kukaiņu kodumi – tur nonāk utu siekalu fermenti, kas izraisa kairinājumu. Cilvēks jūtas kā apburtajā lokā: galva niez, no kasīšanas veidojas asiņojošas kreveles, kas vēl vairāk veicina niezi, un nešpetnie asinssūcēji tādā labvēlīgā vidē strauji vairojas. Nieze pastiprinās pēc sešiem vakarā un naktī var kļūt pat neciešama, jo šajā laikā cilvēka ķermeņa temperatūra ir visaugstākā, un utis to izmanto, lai aktīvi barotos.

Utis parasti iemitinās matos ap ausīm un pakausī. Mātītes katru dienu izdēj 6–8 oliņas. Tās izskatās kā blaugznas un ar īpašu sekrētu tiek piestiprinātas pie mata stiebra aptuveni 1 cm attālumā no galvas ādas. Pēc 8–10 dienām izšķiļas jaunās utis jeb nimfas, kas izaug 2–3 nedēļu laikā.

Galvas uts dzīves ilgums ir 20–30 dienas, un šajā laikā mātīte izdēj vairāk nekā 100 oliņu.


Kā tikt vaļā?

Tiklīdz utis pamanītas, jārīkojas nekavējoties. Aptiekās iegādājamie līdzekļi – losjoni, aerosoli, šampūni, kas satur aktīvu vielu permetrīnu vai dimetikonu – jālieto atbilstoši instrukcijai: jāieziež matos un galvas ādā un pēc laika jāizskalo. Pēc nedēļas procedūru ieteicams atkārtot, īpaši, ja mati ir gari un biezi.

!Ja kasīšanas dēļ galvas āda iekaisusi, tad pretutu līdzekli nedrīkst lietot, jo tā sastāvā esošā viela var kairināt ādu. Dermatologs ieteiks, kā rīkoties.

Gnīdām pretutu līdzekļi nelīdz, tāpēc tās jāiznīcina atsevišķi – matus izskalo ar vieglu citrona vai etiķa ūdeni un izžuvušus ķemmē ar speciālu utu ķemmi (ar smalkiem, blīviem zobiņiem) virs vannas vai baltas papīra loksnes. Gnīdas noskalo kanalizācijā vai sadedzina, bet ķemmi rūpīgi izmazgā.

Visbiežāk utainība skar mazus bērnus un skolēnus.

Ja kādam konstatētas utis, tad, visticamāk, tās ir vēl vismaz dažiem. Parazītu iznīcināšanu un profilaktiskos pasākumus vēlams veikt bērnudārza grupā vai klasē un ar pretutu līdzekli apstrādāt matus arī ģimenes locekļiem, īpaši, ja tajā ir vairāki bērni. Drēbes, gultasveļa un dvieļi jāmazgā veļasmašīnā 60 grādu temperatūrā un rūpīgi jāizgludina ar karstu gludekli. Ar dezinficējošu līdzekli jānotīra arī bērna rotaļlietas.

Kasot koduma vietas, var rasties bakteriālas infekcijas, kas izpaužas ar palielinātiem kakla limfmezgliem. Utis var pārnēsāt arī infekcijas slimību izraisītājus, kas rada izsitumus un atguļas tīfu.

Mazā skaidrojošā vārdnīca

Utis – 0,4 līdz 4 mm lieli kukaiņi, kas iemitinās cilvēka galvas matainajā daļā un pārtiek no viņa asinīm. Intensīvi vairojoties, tās izplatās arī citā ķermeņa augšdaļas apmatojumā (uzacīs, skropstās, bārdā u.c.).

Galvas utis ir dūrējutu apakškārtas suga – Pediculus humanus capitis, bet kaunuma utis – Phthirus pubis.

Gnīdas – uts oliņas bāli sudrabotā krāsā.

Utainums jeb pedikuloze – ja ir daudz utu.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.