LV
RU

Acu veselība dzīves kvalitātei

Acu veselība dzīves kvalitātei Par acu veselības un labas redzes neatsveramo nozīmi dzīves kvalitātes izjūtā neviens nešaubās, tomēr cilvēki bieži vien pret acu veselību cilvēki mēdz izturēties nevērīgi. Par vēlamajām acu veselības un redzes pārbaudēm stāsta VC4 grupas uzņēmuma Capital Clinic Riga oftalmoloģe ILVA PŪĶE.

Ilva Pūķe – sertificēta oſtalmoloģe, praktizējoša ārste kopš 2008. gada. Absolvējusi rezidentūru Rīgas Stradiņa universitātē oſtalmoloģijas specialitātē. Stažējusies Royal Surrey County Hospital oſtalmoloģijas klīnikā Londonā, apmācībās Lionas starptautiskajā oſtalmoloģijas mācību centrā Prāgā un glaukomas kursos Ženēvā. Regulāri paaugstina kvalifikāciju, apmeklējot Latvijas acu ārstu asociācijas organizētas, kā arī starptautiskās konferences.

– Cik bieži un kādos vecuma posmos vajadzētu apmeklēt acu ārstu profilakses nolūkos?
– Regulāras acu pārbaudes ieteicamas, jau sākot no zīdaiņa vecuma. Bērniem profi laktiskās acu veselības pārbaudes nepieciešamas 13-24 mēnešu vecumā, tad 3-4 gadu vecumā un pirms skolas apmeklējuma 6-7 gadu vecumā vai kā norādījis acu ārsts. Pieaugušajiem pēc 40 gadu vecuma profilaktiska acu veselības pārbaude jāveic reizi gadā vai kā norādījis acu ārsts.
– Kādos gadījumos ar acu ārsta apmeklējumu nevajadzētu kavēties?
– Acu ārsts jāapmeklē vienmēr, ja ir parādījušās sūdzības par redzi vai acu veselību - pasliktinājusies redze, redze kļuvusi miglaināka, parādījusies līniju vai attēla kropļošanās, radies iekaisums, acī iekļuvis svešķermenis u.c. gadījumos.
– Pastāstiet, kas notiek acu ārsta apmeklējuma laikā?
Acu ārsta konsultācijas būtiska sastāvdaļa ir klienta apmeklējuma mērķa noskaidrošana - vai tās ir sūdzības par redzi, par acu veselību vai arī profilaktiskā redzes pārbaude. Ārsts vienmēr izjautā pacientu par sūdzībām, acu un sistēmiskām slimībām, kā arī par acu veselību ģimenē. Ņemot vērā visu noskaidroto, acu ārsts veic izmeklējumus, kas palīdz konstatēt patieso acu veselības stāvokli un pārbaudīt redzi. Ārsts apkopo acu veselības un redzes pārbaudes rezultātus un izrunā tos ar pacientu, kā arī iesaka nākamo vēlamo profilaktisko pārbaužu laiku vai nozīmē terapiju, ja tā nepieciešama.
– Kādi ir jūsu ieteikumi – kā cilvēkiem pēc iespējas ilgāk saglabāt labu redzi?
1) Veikt regulāras acu profi laktiskās pārbaudes, lai sav laicīgi diagnosticētu slimības, kuru agrīnas pazīmes pacients nejūt, bet tās nodara neatgriezenisku kaitējumu redzei.
2) tā kā laba redze lielā mērā atkarīga no labas asinsrites, jāizslēdz kardiovaskulārie riska faktori:
• liekais svars;
• dīvāna-kartupeļu dzīvesveids bez regulārām fiziskām aktivitātēm;
• paaugstināts asinsspiediens, holesterīna un cukura līmenis asinīs;
• smēķēšana.
3) Jāaizsargā acis no UV starojuma ar saulesbrillēm gan saulainā ziemas dienā, gan vasaras mēnešos.
4) Ļoti būtisks ir veselīgs uzturs – dārzeņi, salāti, augļi, zivis. Ziemas mēnešos ieteicams lietot antioksidantus, luteīnu, zeaksantīnu, omega taukskābes saturošas pārtikas piedevas.
5) Darbs ar datoru, telefonu u.c. mazajiem moni toriem ir smags darbs acu iekšējiem muskuļiem, tāpēc tie regulāri jāatpūtina, skatoties tālumā.
6) Ar gadiem mainās plakstiņu stāvoklis, acs asaru sastāvs, parādās graušanas sajūta acīs, pastiprināta asarošana, acis biežāk jāmirkšķina. Apkures sezonā, iespējams, jālieto acu mitrinošie pilieni, iepriekš konsultējoties ar acu ārstu. Arī pārmērīgiem datora lietotājiem var ieteikt acis biežāk mirkšķināt. Laba veselība ir lielākā vērtība, bet laba acu veselība nodrošina ievērojamu dzīves kvalitāti!


Apmeklējot Capital Clinic Riga oſt almologu, jums būs iespēja veikt pilnvērtīgu un kvalitatīvu acu veselības pārbaudi, jo acu ārsta pirmreizēja konsultācija ilgst 1 h, kuras laikā pacientam tiek veltīta nedalīta uzmanība, kā arī izsniegts slēdziens drukātā formā par acu veselības stāvokli konsultācijas noslēgumā. Oftalmologa pirmreizēja konsultācija – 49 EUR (ietverta abu acu autorefraktokeratometrija, tonometrija ar pahimetriju, subjektīvā refrakcija labākā koriģētā redzes asuma noteikšanai, biomikroskopija, krāsu redzes izvērtēšana un gonioskopija pēc nepieciešamības).
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.