LV
RU

Kā savaldīt alerģiju?

Kā savaldīt alerģiju?

Alerģija – organisma palielināts jutīgums pret tam svešu vielu iedarbību.
Alergēni – vielas, kas izraisa alerģiju.
Eiropā ar alerģijām slimo aptuveni 150 miljonu cilvēku: aptuveni 30 procentu cieš no alerģiskajām iesnām (siena drudža), 20 procentu – no astmas, 15 procentiem alerģija izpaužas kā ādas slimības.



Alerģija un tās slimību izplatība ar katru gadu palielinās. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, tās apdraud gandrīz katru otro eiropieti, tāpēc svarīgi ir stiprināt imūnsistēmu.

ATDZESĒ GUDRI

Izmanto gaisa kondicionētāju
Turi ciet logus un arī bēniņu ventilatorus
Izvairies no parastajiem un iztvaikojošajiem gaisa mitrinātājiem (pelējuma draudi!)

SAKOPIES

Izmanto deguna skalošanai sālsūdeni, bet deguna gļotādas pasargāšanai nāsīs var ieziest vazelīnu vai kādu piemērotu krēmu Valkā cepuri un saulesbrilles
Regulāri maini virsdrēbes
Regulāri mazgā rokas, ej dušā un izmazgā arī matus, lai atbrīvotos no ziedputekšņiem
Nežāvē veļu ārā

BLOĶĒ VĒJU

Vējainās dienās nēsā šalli, kurā vari paslēpt degunu, vai sejas masku

ATPAZĪSTI ALERĢIJU IZRAISĪTĀJUS

Koki – agrā pavasarī
Zāles – vēlā pavasarī, agrā vasarā, vēlā vasarā
Pelējums
Mājas putekļu ērces
Mājdzīvnieku (visbiežāk kaķu un suņu) spalvas

AR DĀRZKOPĪBU NODARBOJIES UZMANĪGI

Izvairies no kontakta ar mēslojumu un pesticīdiem
Nepļauj mauriņu, bet palūdz, lai kāds to izdara tavā vietā
Izvairies no lapu kaudzēm un nokaltušiem zariem (pelējuma draudi!)

SEKO ZIEDPUTEKŠŅU IZPLATĪBAI

Putekšņu sezonas laikā turi mājas durvis un logus, kā arī automašīnas logus aizvērtus. Paliec iekštelpās tad, kad ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir visaugstākā (laukos – no pulksten 7 līdz 9, pilsētās – no pulksten 15 līdz 19)

LIETO MEDIKAMENTUS

Regulāri un laikus lieto ārsta ieteiktās zāles – gan akūtos gadījumos (lokālie un sistemātiskie antihistamīna preparāti), gan profilaktiski.

Sargā sevi!

Jutīgiem cilvēkiem svarīgs ir viss: produktu izvēle (pēc iespējas dabiskāka pārtika, kas nesatur mākslīgus uzlabotājus), tīrība mājās, personīgā higiēna, mazgāšanas un ķermeņa kopšanas līdzekļi, izplūdes gāzu piesārņojums, smēķēšana vai uzturēšanās smēķējošu cilvēku tuvumā. Māja jācenšas sakārtot tā, lai maksimāli mazinātu alerģiju riskus.

Pirmkārt, ieteicams atteikties no paklājiem.

Otrkārt, ja ir plaša bibliotēka, grāmatas jātur slēgtos plauktos vai aiz stikla (grāmatu putekļi rada alerģiju, veidojas arī pelējums, kas ir elpceļiem netīkams alergēns, jo rada kairinājumu un astmas risku).

Treškārt, regulāri jāuzkopj māja, neaizmirstot noslaucīt putekļus no plauktiem, skapjaugšas, ventilācijas izejām un citām vietām, kur uzkrājas pa logu iekļuvušie putekšņi).

Polinozi jeb siena drudzi visbiežāk izraisa bērzi, kas parasti zied maijā. Tiem, kam ir alerģija pret putekšņiem, var būt arī krustveida reakcijas ar radniecīgiem pārtikas produktiem. Piemēram, ja ir alerģija pret bērza putekšņiem, tad tā ir arī pret burkāniem, kartupeļiem, āboliem, saldajiem ķiršiem, plūmēm, lazdu riekstiem.

Tie, kuriem ir alerģiska reakcija pret putekšņiem, nedrīkst lietot pārtikā medu.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.