Spilvens drošībai
Pētījumi liecina, ka ikviens cilvēks ik gadu saaukstēšanās vīrusu pieveic vismaz trīs reizes. Mēdz teikt – ja zinātu, kur kritīsi, tad spilvenu apakšā paliktu. Lūk, 9 padomi, kā izsargāties no saaukstēšanās.
1. Parasti saaukstēšanās notiek, pieskaroties vietai, kur atrodas infekciozais elpceļu sekrēts, vai ieelpojot vīrusus, kuri nonākuši gaisā. Labākā profilakse ir rūpīgi mazgāt rokas – gan pirms ēšanas, gan pēc atgriešanās no sabiedriskām vietām, un rūpēties, lai deguna gļotāda, caur kuru var iekļūt vīrusi, ir vesela.
2. Regulāri jāvēdina telpas, kurās uzturas. Sauss gaiss nav veselīgs, tāpēc jālieto speciāli gaisa mitrinātāji vai uz radiatoriem jānovieto trauciņi ar ūdeni.
3. Svarīgi pastiprināti uzņemt C vitamīnu. To bagātīgi satur svaigi augļi, augļu, ogu un dārzeņu sulas, kaltēti mežrozīšu augļi vai sīrups.
4. Profilaksei visefektīvākais līdzeklis ir ķiploks. To var ēst tāpat, saberzt ar medu vai lietot ķiploku izvilkumu olīveļļā, kā arī izmantot inhalācijām. Pie gultas var novietot ķiploku „krelles”.
5. Dabiski pretvīrusu līdzekļi ir arī dzērvenes, Islandes ķērpis, ingvers (svaigs, kaltēts vai pulvera veidā), smiltsērkšķu eļļa, bišu produkti (ziedputekšņi, bišu maize, medus u.c.).
6. Ēdienkartē ieteicams iekļaut vairāk asu un piparotu ēdienu, jo tie mutē un deguna dobumā iznīdē baciļus un vīrusus.
7. Daudz jādzer, lai organisms neuzkrātu toksīnus, kurus tur atstājis vīruss.
8. Svarīgi norūdīties (kontrastduša, norīvēšanās, pastaigas svaigā gaisā utt.).
9. Imunitāti negatīvi ietekmē stress, sliktas emocijas, turpretim dzīvespriecīgie cilvēki slimo daudz retāk!
! Paaugstināta ķermeņa temperatūra norāda, ka imunitāte ir aktīva un organisms pats cenšas tikt galā ar vīrusiem. Turpretim haotiski lietoti medikamenti „profilaksei” var stipri nodarīt pāri. Piemēram, pārāk ilgi lietoti deguna pilieni izraisa deguna gļotādas izmaiņas un hroniskas iesnas.
Ar ko gripa atšķiras no saaukstēšanās?
Gripa vienmēr sākas negaidīti un strauji, visi simptomi (augsta temperatūra, kaulu laušana, galvassāpes, sāpes kaklā, aizlikts deguns, šķaudīšana, slikta pašsajūta) parādās gandrīz vienlaicīgi. Nekavējoties jāizsauc ārsts, jo atšķirībā no saaukstēšanās pēc gripas bieži seko komplikācijas, kas var nopietni ietekmēt veselību.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
