LV
RU

Urīnceļu iekaisums

Urīnceļu iekaisums

Urīna nesaturēšana, cistīts jeb urīnpūšļa gļotādas iekaisums, uretrīts jeb urīnizvadkanāla gļotādas iekaisums – šīs un citas uroloģiskas saslimšanas var rasties jebkurā gadalaikā, bet īpaši aktuālas tās ir rudenī.


„Pats, pats!”

Tā varētu saukt urīnpūslis, jo tas spēj pats sevi pasargāt no infekcijām, ar pietiekami lielu urīna plūsmu izdalot vielas, kas apgrūtina baktēriju pielipšanu pie tā sieniņām. Taču, ja baktērijas ir stiprākas, sākas urīnizvadsistēmas iekaisums. Tajā ietilpst nieres, urīnvadi, urīnpūslis un urīnizvadkanāls. Šie orgāni palīdz izvadīt ķermeņa vielmaiņas galaproduktus un lieko ūdeni, bet baktērijas, kas urīnizvadsistēmā iekļūst, izraisa sāpīgu urinēšanu, urīna nesaturēšanu, nepatīkamu smaku.

Ņem vērā!

Noslieci uz urīnceļu iekaisumu ietekmē iedzimtība, vecums, dzīvesveids un citas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, neiroloģiskas kaites. Slimības saasinājumu var izraisīt pavājinātas organisma aizsargspējas, intensīva dzimumdzīve, ārstēšanās periods, kad izmantots urīnpūšļa katetrs, kā arī nesena antibiotiku lietošana. Tāpat urīnceļu infekcijas sekmē stress, neregulāras ēdienreizes un neveselīgs ēdiens, kas var izraisīt nierakmeņus.

Uroloģiskās saslimšanas var skart jebkura vecuma un dzimuma cilvēku, tomēr visbiežāk no tām cieš sievietes, jo viņām ģenētiski urīnizvadkanāls ir īsāks nekā vīriešiem, – statistika liecina, ka katra piektā sieviete dzīves laikā saslimst ar kādu urīnceļu iekaisumu. Risku palielina hormonālās izmaiņas grūtniecības laikā un menopauzē, kad mazāk izdalās vielas, kas kavē baktēriju rašanos, kā arī pazeminās urīnpūšļa muskuļu tonuss. Savukārt vīriešiem dabiskās aizsargspējas mazina slimības, kas skar priekšdziedzeri (palielināta prostata).

Par urīnceļu iekaisumu liecina:

• bieža nepieciešamība čurāt;

• dedzinoša sajūta;

• sāpes vēdera lejasdaļā vai gurnu apvidū.

Padomi

• Urīna uzkrāšanās veicina baktēriju vairošanos, tāpēc tualeti vajadzētu apmeklēt vismaz astoņas reizes diennaktī.

• Lai nekairinātu urīnpūsli, jāatsakās no kofeīnu saturošiem dzērieniem, alkohola, gāzētiem un saldinātiem dzērieniem, asiem ēdieniem. Pārāk daudz saldumu lietošana sievietēm var izraisīt maksts disbakteriozi, un tad sliktie mikrobi, mazinoties pienskābo baktēriju daudzumam, brīvāk iekļūst urīnpūslī.

• Baktērijas nevairojas skābā vidē, tādēļ profilaksei ieteicami produkti, kas satur daudz C vitamīna.

• Ārstēšanās laikā jālieto daudz šķidruma – vismaz 2,5 litri dienā (arī tad, ja urinējot sāp!), jo tādējādi organisms var atbrīvoties no baktērijas, un urīns vairs nav tik koncentrēts, mazāk kairina urīnpūsli.

• Ieteicams lietot zāļu tējas (miltenāju, brūkleņu lapu u.c.) ar urīndzenošu, antiseptisku, pretiekaisuma iedarbību.

• Svarīgi ģērbties atbilstoši laikapstākļiem – lai mugura un vēders būtu siltumā, jo nevienmērīga ķermeņa temperatūra mazina organisma dabiskās aizsargspējas.

• Pirms un pēc dzimumakta vēlams apmazgāties un pačurāt, lai nevēlamie mikrobi ilgi neuzkavētos pūslī.

! Eiropas urologu asociācija kā vienu no svarīgiem urīnceļu iekaisuma profilakses līdzekļiem iesaka dzērvenes. To preparāti labvēlīgi ietekmē urīnceļu veselību un organismu kopumā.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.